don`t look back

Šodien skatījos 80. gadu filmu. Nenoliegšu, ka tā lika aizdomāties pārāk tālu. Kur ir palikusi tā neatlaidība, kāda cilvēkos mājoja agrākajos laikos? Kur palikusi prasme un vēlme sasniegt izvirzīto mērķi, pārvarot pat ļoti lielas grūtības tā sasniegšanas ceļā un neatmetot ar roku pie pirmajām neveiksmēm, bet turpināt cīnīties - turklāt ar divkāršu spēku?

Šis šodien lika īpaši aizdomāties - šķiet, ka šobrīd ir maz tādu cilvēku ar šādiem uzskatiem:

[2:28:20] xx: Es nekad pie pirmaa atteikuma nemetiishu visu pie malas,ir veerts pacinities par kadu,kas tev svariigs...un likt otram justies tik ipashi.Ja mani septinjas reizes gaaziis zemee,es astonjas reizes celshos augshaa..

Sen neesmu šeit iegriezusies. Tādēļ laikam būtu tā kā laiks.
Jūtams, ka ar vienu kāju visi esam iekāpuši pavasarī - nu beidzot. Viss ir lieliski, lai gan nekas īpašs nav noticis, taču sapratu, ka pati esmu savas laimes kalēja, un to laimi kaļu arvien lielāku un lielāku. Dzīve ir fantastiska. Tikai jāmāk to visu saskatīt. Esmu iemācījusies.
Kāds ļoti gudrs, man svarīgs cilvēks teica, ka viss ies kā no rokas tad, ja es piedošu visiem, kas man kādreiz ir darījuši pāri. Un tas tiešām nostrādā.
Ir acīm redzams, ka mana dzīve nesteidzīgi uzlabojas. Parasti jau saka, ka laime pie viena ilgi nekavējas, jo to gaida arī citi, taču savu laimi es turu cieši, cieši klāt. Dalos ar citiem, pretī saņemot to pašu.
Dāvājiet labo citiem un arvien biežāk to sastapsiet savā ceļā. Pasaule sākas no mums katra paša. Tā var kļūt gaišāka un labāka, jo mēs tādi varam kļūt.

"I believe that everything happens for a reason. People change so that you can learn to let go, things go wrong so that you appreciate them when they're right, you believe lies so you eventually learn to trust no one but yourself, and sometimes good things fall apart so better things can fall together."


— Marilyn Monroe

laime ir atkarība

esmu atkarīga no laimes
man to vajag vēl un vēl


Es ticu, ka laimes sajūta dzīvo mūsos pašos, tikai vajag to atrast sevī! Man lēnām tas izdodas.
Man varbūt nav viss, kas man ir vajadzīgs, bet es novērtēju to, kas man pieder. Un man pieder daudz. Lai gan ik dienas man jāpieliek nedaudz pūļu, lai turpinātu peldēties savā laimes izjūtā vienmēr.


Runā, ka viss, kas notiek - notiek uz labu! Really hope so.
Gaidāms liels, ļoti liels, pārmaiņu laiks. No vienas puses tas pierāda to, ka mana dzīve iet uz augšu, bet no otras puses apzinos, ka ļoti iespējams, būs jāatstāj visi, kas man ir dārgi un svarīgi.

I was lost, but now I find myself

Kāpēc mums tik bieži liekas, ka citi nolasīs no ceļa visus akmeņus un pārklās burvju mētelīti visām peļķēm, lai varētu tikt pāri sausām kājām? Nebūtu jau slikti, ne tā? Es esmu sapratusi, ka es spēju visu, ja vien to vēlos. Viss ir iespējams, neiespējamais tikai prasa vairāk laika un darba.
Lai arī ir brīži, kad, lai saņemtu to, ko vēlos, ir jāsāpina, jāatraida, jāievaino citi, es to daru, jo vissvarīgākais cilvēks, ko es pazīstu, esmu es pati! Varbūt izklausās egoistiski un iedomīgi, bet nē - man vienkārši pašapziņa ir īstajā vietā.
Es neeju pāri līķiem, bet pāri viegli ievainojamiem gan!

I save a tree, I write a blog.

Sēžu, dzeru tēju, klausos patīkamu dziesmu :

...un aizdomājos par to, cik labi būtu kaut uz vienu dienu pavērot sevi no malas. Izvērtēt savus plusus un mīnusus...saprast, ko vajag labot. Apzināt savas robežas.

I`m laying in bed, remember a conversation in my head, and imagine what I should’ve said instead…

pati sev

Stāvu pie spoguļa un pašai brīnums - kāpēc šorīt tas rāda tik smuku bildi? Varbūt vakardienas dēļ? Kas tad vakar tāds notika... Ak jā, vakar man pieleca, ka tās dienas, kad it kā viss notiek pats no sevis, kad sķiet, ka "visa pasaule sadevusies rokās, lai piepildītu manas vēlmes", kad brīnumi notiek viens pēc otra, kad apkārtējie cilvēki nez kādu iemeslu dēļ pēkšņi kļuvuši mīļāki, gudrāki un labestīgāki, man pieleca, ka tas viss ir pat ļoti likumsakarīgi. Nav nekādu brīnumu! Acīmredzot, iepriekšējo dienu laikā esmu sakrājusi tik daudz bonusa punktu, tik lielu uzkrājumu izveidojusi, ka beidzot - varu saņemt kaut ko jūtamu.

burrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrvīgi

Pulkstenis ir pus 2 naktī. Pēc būtības man ir jāiet gulēt, bet nē - mans ķermenis šobrīd mani neklausa! Pareizi arī dara.

Es pēdējā laikā sastopos ar tik LIELISKIEM (vārda vistiešākajā nozīmē) cilvēkiem. Manī mīt tāds prieks. jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee



Man patīk dzirdēt : Tu esi nepārspējama.
Pēdējā laikā es to dzirdu bieži.. un tas man liek justies īpašai! Jā!

mocīties nav manā dabā

Man šodien ir tiktiktik labs noskaņojums, tik pacilāts garastāvoklis, apkārt ir tik daudz patīkamu cilvēku.
Šodiena ir viena no tām dienām, kad katrā sīkumā spēju saskatīt tik daudz pozitīvu lietu, mm. Enjoy :

P
Vēl tikai 18 dienas!

your mercy saved me

Liels paldies cilvēkam, kas šovakar lika man padomāt par dzīves patiesajām vērtībām.
patīkams siltums

all hope is not lost - 'cause You make all things new.

such a wonderful life, yes

Atsākusies ierastā dienas rutīna : skola - kojas - skola - kojas. Bet jāatzīst, ka pagaidām tas vēl liekas daudz maz pieņemami. Man pašlaik, šķiet, ka esmu laimīga tieši tur, kur esmu un tieši kopā ar tiem cilvēkiem, kuri man ir blakus.
Mums bija tiiiiik laba grupas ekskursija, ja protams, neņem vērā faktoru, ka ieradās tikai 11 cilvēki no 28 :D Kārtīga pasēdēšana pie skolotājas pirtī, brauciens ar plostu un alkohola kvantums, mm.


Nu.. nav tā, ka man negaršo. Ir tā, ka diezgan garšo :(